"Ķesele" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē nelielu, bieži vien nelīdzenu un grūti pārvaramu upīti vai strautu, parasti ar akmeņainu gultni. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu šauru, seklu ūdensteci, kas var būt sausāka periodā vai pārvietojas pa akmeņiem.
Piemēri:
1. "Tūrists pārgāja pāri nelielai ķeselei, lēkdams no akmens uz akmeni."
2. "Meža ķesele vasarā gandrīz izžuva, atstājot tikai mitrus akmeņus."
3. "Bērni spēlējās pie kalnu ķeseles, meklējot vēžus starp akmeņiem."
Vārds "ķesele" ir izplatīts vietvārdos (piemēram, "Ķešele" vai "Ķešelupīte") un dzejā, kur tas nereti simbolizē dabiskumu, vientulību vai nelielu, bet neatlaidīgu ūdens plūsmu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.