ķerubs
"Ķerubs" (angļu: cherub, daudzskaitlī: cherubim) ir augstākās kategorijas debesu būtne jūdaismā un kristietībā, kas Bībelē bieži tiek attēlota kā Dieva troni sargājoša vai Viņa godību apliecinoša radījums. Atšķirībā no mākslā populārajiem bērniņiem ar spārniem, Bībelē ķerubi bieži tiek aprakstīti kā sarežģītas, spēcīgas būtnes ar vairākiem spārniem un dažreiz ar dzīvnieku vai cilvēka sejām.
Īsa nozīme:
Debesu būtne, kas kalpo Dievam, simbolizējot dievišķo gudrību, spēku un aizsardzību.
Piemēri no Bībeles:
1. Edenes dārzs (1. Mozus 3:24) – Pēc tam, kad Ādams un Ieva tiek izraidīti, Dievs novieto ķerubus ar liesojošu zobenu, lai sargātu ceļu uz dzīvības koku.
2. Salomona templis (1. Ķēniņu 6:23–28) – Tika izgatavoti divi milzīgi, zelta klāti ķerubi, kas saviem spārniem sedza Dieva derības lādi.
3. Ecēhiēla grāmata (Ecēhiēl 10:1–22) – Detalizēti aprakstīti ķerubi kā sarežģītas būtnes ar četriem sejām (cilvēka, lauvas, vērša, ērgļa), četriem spārniem un riteniem, kas pārvietojas kopā ar Dieva godību.
Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
- "Viņš izskatās kā ķerubs ar tiem baltiem matiņiem un nevainīgo smaidu." – Par bērnu ar jauku, gandrīz eņģeļisku izskatu.
- "Šīs freskas rotā ķerubu attēli ar mistisku izteiksmi." – Par mākslas darbu, kas ietver tradicionālus reliģiskus motīvus.
Svarīgi: Bībeles kontekstā ķerubi nav "mīlīgi bērniņi" – tie ir dievišķās klātbūtnes un vara simboli, kas nereti rada bailes (sk. Ecēhiēla aprakstus). Mākslā (it īpaši renesanses laikmetā) tie dažkārt tika attēloti kā bērni ar spārniem (putti), radot kultūrā izplatītu sajaukšanu ar eņģeļiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.