kvatročento
"Kvatročento" (itāļu: Quattrocento, nozīmē "četri simti") ir termins, kas apzīmē 15. gadsimtu Itālijā, it īpaši attiecas uz Itālijas Renesanses sākumu šajā periodā.
Galvenās nozīmes aspekti:
1. Laika periods: 1400.–1499. gadi Itālijā.
2. Mākslas un kultūras uzplaukums: Šajā laikā strauji attīstījās glezniecība, tēlniecība, arhitektūra, zinātne un literatūra.
3. Pāreja no viduslaiku uz renesances domāšanu: Uzmanība tika pievērsta cilvēka individuālumam, dabas studijām, klasiskās antīkās kultūras atdzimšanai un perspektīvas izmantošanai mākslā.
Piemēri kvatročento periodā:
1. Mākslinieki un darbi:
- Masaccio – viens no pirmajiem, kas konsekventi izmantoja lineāro perspektīvu (freska "Trīsvienība").
- Dženova (Jan van Eyck) – uzlaboja eļļas glezniecības tehniku (glezna "Arnolfini laulība", lai gan viņš bija nīderlandietis, ietekmēja Itāliju).
- Sandro Botičelli – gleznas "Veneras dzimšana" un "Pavasara alegorija".
- Donatello – tēlniecības meistars (brons statuja "Dāvids").
2. Arhitektūra:
- Filippo Bruntelleski – Florences katedrāles kupols, kas demonstrēja inženierijas un perspektīvas jauninājumus.
3. Zinātne un doma:
- Humanisma attīstība – uzsvars uz cilvēka potenciālu un klasisko tekstu pētīšanu.
- Leonardo da Vinči – sāka savu darbību šī gadsimta beigās, savienojot mākslu un zinātni.
Īsumā: Kvatročento ir 15. gadsimta Itālijas Renesanse, kas radīja revolucionārus mākslas, arhitektūras un domāšanas jauninājumus, sagatavojot pamatu augstākajai Renesansei (Činkvečento – 16. gs.).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.