kurlmēmība
"Kurlmēmība" ir novecojis un nepieklājīgs termins, kas apzīmē klusuma un mēmuma stāvokli, bieži lietots kā pārnestā nozīmē, lai raksturotu situāciju, kad kāds ir pilnībā kluss vai neizsakās.
Mūsdienās šis vārds tiek uzskatīts nepatīkamu un aizskarošu pret cilvēkiem ar dzirdes vai runas traucējumiem, tāpēc nav ieteicams lietot. Pareizāki un pieklājīgāki alternatīvie apzīmējumi ir, piemēram:
- "klusums" (faktiskais klusums),
- "neizteikšanās" (ja runa ir par nevēlēšanos runāt),
- "dzirdes un runas traucējumi" (ja nepieciešams aprakstīt medicīnisko stāvokli).
Vēsturiski / literāri piemēri (ar kontekstu):
1. "Zālē valdīja pilnīga kurlmēmība."
Nozīme: Visi klusēja, neviena vārda nebija dzirdēt.
2. "Pēc viņa vārdiem iestājās kurlmēmība."
Nozīme: Sarunā iestājās apmulsums vai neveikls klusums.
3. Vecākos tekstos var sastapt aprakstus, piemēram:
"Viņš dzīvoja kurlmēmībā, nogrimis savās domās."
(Šeit: pilnīga norobežošanās no apkārtējās vides.)
Svarīgi: Mūsdienu latviešu valodā šis vārds tiek izvairīts, lai nepārmestu negatīvu stereotipu par personām ar invaliditāti. Lieto "klusums", "bez vārdiem", "neizteikšanās" atbilstoši kontekstam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.