"Kuņģis" latviešu valodā nozīmē dzīvnieku (īpaši mājdzīvnieku) vēderu, iekšējo tukšo orgānu, kurā notiek sagremošana. Tas bieži tiek lietots runā par lopu iekšķiem, kā arī kulinārijā – gatavojot ēdienus no vēdera (piemēram, trošķus).
Piemēri:
1. Vispārīgi:
"Cūkas kuņģis tiek izmantots, lai gatavotu tradicionālus trošķus."
2. Kulinārijā:
"Vārīta liellopa kuņģa biezeni ir populārs ēdiens daudzās kultūrās."
3. Dzīvnieku anatomijā:
"Zirgam kuņģis ir salīdzinoši mazs, tāpēc tam barība jāiedod bieži, bet mazās porcijās."
Papildinformācija:
Vārds "kuņģis" nereti tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai raksturotu cilvēku ar lielu apetīti vai spēju daudz apēst (sarunvalodā). Piemēram: "Viņam ir īsts kuņģis – apēd trīs porcijas pārtikas vienā sēdē!"
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.