krustaine
"Krustaine" ir vārds, kas latviešu valodā lietots senākajos rakstu avotos (piemēram, 13.–14. gadsimta hronikās), lai apzīmētu kristieti — cilvēku, kas pieņēmis kristīgo ticību. Tas ir veidots no vārda "krusts" (kristietības simbols) ar senu piedēkli "-aine", kas norāda uz piederību vai izcelsmi.
Īsumā:
"Krustaine" = kristietis (vēsturisks termins).
Piemēri lietojumā:
1. Vēstures kontekstā:
"Indriķa hronikā minēts, ka krustaiņi (kristieši) un pagāni karojušas par zemēm tagadējās Latvijas teritorijā."
(Šeit "krustaiņi" var būt saistīts ar "krustaine", bet mūsdienās "krustinieks" biežāk norāda uz Krusta kariem.)
2. Mūsdienu pārnesenā nozīmē (reti lietots):
"Senie latviešu dziesmas vēstī par krustainēm, kas sargājušas savas ticības tradīcijas."
(Šajā gadījumā tas nozīmē "senos kristiešus" vai "ticīgos".)
Svarīgi:
Mūsdienu latviešu valodā šis vārds ir arkaisms (novecojis) un gandrīz nelietots. Tā vietā lieto "kristietis" vai "ticīgais". Dažkārt to jauc ar "krustinieks" (crusader), taču "krustaine" vēsturiski nozīmē tieši kristieti, nevis karotāju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.