"Krāsnkuris" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kurš mīl sēdēt pie krāsns siltumā, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — tas norāda uz kādu, kurš izvairās no darba, slinko vai tikai bauda ērtības.
Piemēri:
1. Vecais Pēteris ir īsts krāsnkuris — visu dienu sēž pie krāsns un stāsta stāstus, bet dārzs paliek neapkopts.
2. Ziemā viņš pārvērtās par krāsnkuri: no rīta līdz vakaram silda kaulus pie uguns, nepadarot ne kustību ārā.
Vārds radies no "krāsns" (krāsns) un "kurt" (sildīties), tāpēc burtiskā nozīme ir "tas, kurš silda sevi pie krāsns".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.