krakšķiens
"Krakšķiens" nozīmē īss, ass, sauss skaņas brāzms, kas rodas, kaut ko lauzot, plīšot, sprādzienā vai līdzīgā straujā procesā. Tas bieži saistīts ar kaut ko cietu, trauslu vai ar enerģiju pārkāpušu robežu.
Piemēri:
1. Dabas/objektos:
"Dzirdējās krakšķiens, kad zars nolūza zem sniega svara."
"Pēkšņs krakšķiens izgāja no ledusskapja — droši vien sabruka ledus bluķis."
2. Tehnoloģijās/fizikā:
"Elektriskais krakšķiens pievilkšanas brīdī izraisīja dzirksteles."
"Pēc krakšķiena elektropārvades līnijā apkārtnē izdzisa gaisma."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņu draudzībā beidzot nāca krakšķiens — vairs nevarēja izvairīties no strīda."
"Kad viņš izteica patiesību, telpā bija jūtams krakšķiens."
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): rībiens, brāzms, šāviena skaņa, plīsuma skaņa.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.