kosmogrāfija
Kosmogrāfija (no grieķu: κόσμος — 'pasaule, visums' un γράφω — 'rakstu') ir vēsturiska zinātnes nozare, kas apvienoja astronomijas un ģeogrāfijas zināšanas, lai aprakstītu un attēlotu Visumu un Zemi kā vienotu sistēmu. Tā bija izplatīta viduslaikos un renesansē, pirms astronomija un ģeogrāfija pilnībā nodalījās.
Galvenās iezīmes:
- Aprakstīja debesu ķermeņus (zvaigznes, planētas) un to kustības.
- Kartēja Zemi (jūras, kontinenti, pilsētas).
- Bieži iekļāva reliģiskus, filozofiskus vai mistiskus elementus.
Piemēri:
1. Ptolemaja "Geogrāfija" (2. gs.) — klasisks darbs, kas apvienoja Zemes kartēšanu ar astronomiskiem aprēķiniem.
2. Sebastiāna Münstera "Kosmogrāfija" (1544) — renesanses enciklopēdija, kurā aprakstītas pasaules zemes, pilsētas, dabas parādības un zvaigzņu debesis.
3. Viduslaiku T un O kartes — shematiski attēloja Zemi kā apli (O), sadalītu trīs daļās (T) pēc Bībeles motīviem, apvienojot ģeogrāfiju ar kristīgo pasaules uzskatu.
Mūsdienās kosmogrāfija kā atsevišķa zinātne vairs nepastāv, taču tās ideja — visaptveroša Visuma un Zemes izpēte — atdzīvojas interdisciplināros projektos (piemēram, kosmoloģijā vai eksoplanētu ģeogrāfijā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.