konstitucionālisms
Konstitucionālisms ir politiskā filozofija un tiesiskais princips, kas uzsver:
1. Valsts varas ierobežojumu ar konstitūciju (pamatlikumu).
2. Pilsoņu pamattiesību un brīvību aizsardzību.
3. Varas dalījumu (starp likumdošanas, izpildvaras un tiesu varu).
4. Augstāko tiesību aktu — konstitūcijas — priekšroku pār parastajiem likumiem.
Galvenās idejas:
- Valsts vara nedrīkst būt patvaļīga.
- Visi (arī valsts amatpersonas) ir pakļauti likumam.
- Konstitūcija ir sabiedrības pamatlīgums.
Piemēri:
1. Latvija
- Satversme (1922) ir augstākais tiesību akts.
- Visi likumi un lēmumi jāievēro Satversmē noteiktie principi.
- Konstitucionālās tiesas uzrauga likumu atbilstību Satversmei.
2. ASV
- Konstitūcija (1787) ir valsts pamats.
- Augstākās tiesas tiesneši var atzīt kongresa likumus par nekonstitucionāliem.
- Pilsoņu tiesības (brīvība, vārda brīvība) ir aizsargātas.
3. Vācija
- Pamatlikums (Grundgesetz, 1949) garantē cilvēka cieņu kā neaizskaramu (1. pants).
- Federālā konstitucionālā tiesa (Bundesverfassungsgericht) aizsargā demokrātiskos principus.
Īsumā: Konstitucionālisms nozīmē, ka valsts pārvalda saskaņā ar rakstisku konstitūciju, kas ierobežo varu un aizsargā indivīda tiesības. Tas ir demokrātiskas valsts pamatprincips.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.