koloniālīpašums
"Koloniālīpašums" nozīmē nekustamo īpašumu (parasti māju vai ēku), kas celta koloniālā stilā — arhitektūras virzienā, kas aizgūts no Eiropas koloniālo valstu (Īrijas, Lielbritānijas, Francijas, Spānijas u.c.) tradīcijām un izplatīts to bijušajās kolonijās (piemēram, ASV, Latīņamerikā, Āzijā).
Galvenās iezīmes:
- Simetriska fasāde, taisnstūra forma
- Stāvu, slīpu jumtu (bieži ar skursteņiem)
- Lieli, regulāri izvietoti logi
- Centrāli novietota ieeja, bieži ar kolonnām vai pildijumiem
- Būvmateriāli: koks, ķieģelis, akmens
Piemēri:
1. ASV koloniālā stila māja — divstāvu koka māja ar simetriskiem logiem, centrālu durvju piliestu un slīpu jumtu, tipiska Jaunanglijas reģionam.
2. Spāņu koloniālā arhitektūra — mājas ar ķieģeļu vai apmetuma sienām, iekšēju pagalmu (patio), loku logiem un terakotas flīzēm, sastopamas Latīņamerikā vai Filipīnās.
Šis termins nav saistīts ar koloniālo režīmu kā politisko sistēmu, bet attiecas tikai uz arhitektūras stilu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.