klīņāt

"Klīņāt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas nozīmē nestabilu, šūpojošu vai šļūstošu kustību — parasti par cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas šķērsām, šūpojas, līgojas vai virzās ar grūtībām (piemēram, pa dubļiem, pa nelīdzenu virsmu). Var arī lietot pārnestā nozīmē par neskaidru runu vai domāšanu.

Piemēri:
1. Fiziska kustība:
"Pēc ieskriešanās sniegā bērns klīņāja mājup ar slapjām zābakām."
"Slidens ceļš lika velosipēdistam klīņāt no vienas ceļmalas uz otru."

2. Pārnestā nozīme (neskaidra domāšana/runāšana):
"Apspriedē viņš klīņāja no vienas tēmas uz otru, neizskaidrojot neko līdz galam."
"Murgā viņš redzēja, kā ēnas klīņāja pa istabu."

Sinonīmi: šļūstēt, līgoties, šūpoties, kustēties neskaidri.

Įrašas
Paaiškinimas	"Klīņāt" nozīme: Tas ir darbības vārds, kas nozīmē nestabilu, šūpojošu vai šļūstošu kustību — parasti par cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas šķērsām, šūpojas, līgojas vai virzās ar grūtībām (piemēram, pa dubļiem, pa nelīdzenu virsmu). Var arī lietot pārnestā nozīmē par neskaidru runu vai domāšanu. Piemēri: 1. Fiziska kustība: "Pēc ieskriešanās sniegā bērns klīņāja mājup ar slapjām zābakām." "Slidens ceļš lika velosipēdistam klīņāt no vienas ceļmalas uz otru." 2. Pārnestā nozīme (neskaidra domāšana/runāšana): "Apspriedē viņš klīņāja no vienas tēmas uz otru, neizskaidrojot neko līdz galam." "Murgā viņš redzēja, kā ēnas klīņāja pa istabu." Sinonīmi: šļūstēt, līgoties, šūpoties, kustēties neskaidri.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.