klanīgs

"Klanīgs" nozīme:
Tas apzīmē cilvēku, kas ir piekāpīgs, pārāk pakļāvīgs, zemiski glaimojošs vai palīdzīgs līdz pat zaimojošam pakļāvības pakāpei. Vārds nereti neskāņas pozitīvi, jo tas izsaka pārspīlētu, nepatiesu vai pat necienīgu piekāpību.

Piemēri:

1. Darba vidē:
"Jaunais darbinieks bija tik klanīgs, ka nepārtraukti slavēja vadītāju par katru nieku, lai iegūtu viņa labvēlību."

2. Ikdienas situācijā:
"Viņa klanīgā uzvedība pret bagātajiem kaimiņiem bija acīmredzama – viņa nepārtraukti viņus apmierināja, lai tiktu uzaicināta uz vakariņām."

3. Literatūrā/vēsturē:
"Viduslaiku galmā daudzi padotie bija klanīgi, lai izvairītos no karaļa dusmām un saglabātu savas privilēģijas."

Sinonīmi: piekāpīgs, glaimojošs, pakļāvīgs, pieglaimojošs, līķīgs (sarunvalodā).
Pretējās nozīmes: patstāvīgs, neatkarīgs, lepns, pašpārliecināts.

Įrašas
Paaiškinimas	"Klanīgs" nozīme: Tas apzīmē cilvēku, kas ir piekāpīgs, pārāk pakļāvīgs, zemiski glaimojošs vai palīdzīgs līdz pat zaimojošam pakļāvības pakāpei. Vārds nereti neskāņas pozitīvi, jo tas izsaka pārspīlētu, nepatiesu vai pat necienīgu piekāpību. Piemēri: 1. Darba vidē: "Jaunais darbinieks bija tik klanīgs, ka nepārtraukti slavēja vadītāju par katru nieku, lai iegūtu viņa labvēlību." 2. Ikdienas situācijā: "Viņa klanīgā uzvedība pret bagātajiem kaimiņiem bija acīmredzama – viņa nepārtraukti viņus apmierināja, lai tiktu uzaicināta uz vakariņām." 3. Literatūrā/vēsturē: "Viduslaiku galmā daudzi padotie bija klanīgi, lai izvairītos no karaļa dusmām un saglabātu savas privilēģijas." Sinonīmi: piekāpīgs, glaimojošs, pakļāvīgs, pieglaimojošs, līķīgs (sarunvalodā). Pretējās nozīmes: patstāvīgs, neatkarīgs, lepns, pašpārliecināts.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.