klačīgs

"Klačīgs" nozīmē rupjš, nepieklājīgs, rupjā valodā runājošs (par cilvēku, izturēšanos vai valodu).

Piemēri:
1. Viņš bija klačīgs vīrietis, kurš nerēķinājās ar citu jūtām.
2. Sarunā izmantotās klačīgās frāzes pārsteidza apkārtējos.
3. Tā bija klačīga atbilde, kas nepiestāvēja pieklājīgai diskusijai.

Vārds lietots, lai raksturotu uzvedību vai valodu, kas pārkāpj pieklājības normas, bieži vien ar rupjību, nepieklājīgiem izteicieniem vai nepiedienīgu toni.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'klacigs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Klačīgs" nozīmē rupjš, nepieklājīgs, rupjā valodā runājošs (par cilvēku, izturēšanos vai valodu). Piemēri: 1. Viņš bija klačīgs vīrietis, kurš nerēķinājās ar citu jūtām. 2. Sarunā izmantotās klačīgās frāzes pārsteidza apkārtējos. 3. Tā bija klačīga atbilde, kas nepiestāvēja pieklājīgai diskusijai. Vārds lietots, lai raksturotu uzvedību vai valodu, kas pārkāpj pieklājības normas, bieži vien ar rupjību, nepieklājīgiem izteicieniem vai nepiedienīgu toni.