kinoamatierisms
"Kinoamatierisms" ir kino termins, kas apzīmē amatniecisku, nepārliecinošu vai nepiedienīgu tehniku, stilu vai elementu filmā, kas atklāj tās zemo budžetu, nepieredzējušu veidotāju vai nepietiekamas ražošanas kvalitātes. Tas bieži vien rada neprofesionālu vai komisku iespaidu.
Galvenās pazīmes:
- Nepareiza aktieru spēle (pārmērīga mīmika, mākslīga dialogs)
- Vāna skaņa vai nepilnīga ieraksta kvalitāte
- Vienkāršoti vai nepārliecinoši speciālie efekti
- Neveikls montāžas vai kameras darbs
Piemēri:
1. Zema budžeta šausmu filmās — gumijas monstri, acīmredzami makšķeru vītnes, lai "lidinātu" objektus, vai asinīšu efekti, kas izskatās pēc krāsas.
2. 90. gadu tiešsaistes vai video mājas filmās — trīcīgas kameras, neskaidri attēli, dabisku situāciju trūkums, nepārliecinoši aktieri (piemēram, pārāk teatrālas reakcijas).
3. Kultas B-kategorijas filmās — nepārliecinoši miniaturu sprādzieni, acīmredzami dubultnieki vai nepārprotami atkārtoti kadri, lai ietaupītu uz filmēšanas.
Kinoamatierisms var būt nevēlams trūkums, bet dažreiz tiek apzināti izmantots ironiskā vai nostalģiskā stilā (kā, piemēram, daudzās mūsdienu parodijās vai patstāvīgi veidotās filmās, kas atdina veco zema budžeta estētiku).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.