kartēzisms
"Kartēzisms" ir filozofijas virziens, kas cēlies no franču filozofa Renē Dekarta (René Descartes, latīniskais vārds: Cartesius) idejām. Tā pamatā ir racionālisma un dubultošanas princips, uzsverot prāta un matērijas (garīgā un fiziskā) būtisko atšķirību.
Galvenās idejas:
1. "Domāju, tāpēc esmu" (Cogito, ergo sum) – pirmā neapšaubāmā patiesība, no kuras var attīstīt zināšanas.
2. Prāta un ķermeņa dualitāte – dvēsele (domājošā substānca) un matērija (paplašinātā substānca) ir divas atsevišķas realitātes.
3. Metodiskā šaubīšanās – zināšanu iegūšana, sākot no pilnīgas šaubu "attīrīšanas".
4. Racionalitāte un matemātiskā loģika kā zināšanu pamats.
Piemēri:
1. Medicīnas psiholoģijā – kartēzisms ietekmējis uzskatus par psihosomatiskajām slimībām, meklējot saikni starp garīgajiem procesiem un fiziskajām izpausmēm.
2. Mākslīgais intelekts – diskusijas par to, vai AI var būt "apzināgs", atspoguļo kartēzisko prāta un ķermeņa problēmu.
3. Reliģiskā filozofija – Dekarta arguments par Dieva esamību, balstoties uz idejas pilnības koncepciju, ietekmējis teoloģiju.
Īsumā: Kartēzisms ir filozofiska sistēma, kas uzsver prāta primātu, dualistisko pasaules uzskatu un zinātnisko metožu nozīmi, kuru ietekme jūtama līdz mūsdienām gan filozofijā, gan zinātnē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.