karalauks
"Karalauks" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē karalim piederošu lauku vai zemes gabalu — vēsturiski tā bija teritorija, kas tieši piederēja valdniekam (karalim) un tika izmantota viņa vajadzībām vai pārvaldīta viņa vārdā.
Īss skaidrojums:
Tas ir vēsturisks termins, kas bieži sastopams hronikās, dokumentos vai literatūrā, lai raksturotu karaļa īpašumu vai teritoriju.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"Pēc kara uzvaras karalis piešķīra daļu no saviem karalaukiem lojālajiem bruņiniekiem."
2. Mūsdienu lietojums (alegoriski):
"Šis parks kādreiz bija kā karalauks — te valdīja miers un brīvība."
3. Reģionālais nosaukums (piemēram, vietvārdos):
"Latvijā atrodas vairākas vietas ar nosaukumu 'Karalauks', kas vēsturiski varētu būt saistītas ar karaļu īpašumiem."
Skatīt arī:
Termins ir līdzīgs citiem vēsturiskiem jēdzieniem, piemēram, "kroņa zeme" (valsts īpašums) vai "muiža" (liela saimniecība), bet "karalauks" uzsver tieši karaļa personīgo piederību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.