kanoniķis
"Kanoniķis" ir katoļu baznīcas garīdznieks, kas pieder katedrāles vai lielākas baznīcas kapitulam (garīdznieku kopumam), kura pienākums ir kopā veikt dievkalpojumus un pārvaldīt baznīcas lietas. Tas nav vienkārši parasts mācītājs, bet gan garīdznieks ar īpašu statusu un pienākumiem konkrētā baznīcā.
Īsumā: Kanoniķis ir katedrāles garīdznieks, kas ir daļa no kapitula.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks/amats:
"Rīgas domkapitula kanoniķis bija atbildīgs par katedrāles ikdienas dzīvi un lēmumu pieņemšanu."
(Šeit kanoniķis ir kapitula loceklis ar administratīviem un liturģiskiem pienākumiem.)
2. Goda tituls:
"Arhibīskaps viņu iecēla par goda kanoniķi par nopelniem baznīcas labā."
(Mūsdienās "kanoniķis" var būt arī goda tituls, kas neietver ikdienas pienākumus.)
Svarīgi:
- Termins galvenokārt attiecas uz katoļu baznīcu, bet līdzīgas amatu struktūras pastāv arī dažās citās kristīgās konfesijās (piemēram, anglikāņu baznīcā).
- Latviešu valodā vārds "kanoniķis" nereti lietots arī par citiem baznīcas amatpersonām vēsturiskā kontekstā, bet precīzākā nozīme ir saistīta ar katedrāles kapitulu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.