kamerdziedonis
"Kamerdziedonis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas dzied mazās, intīmās telpās (piemēram, kambarī), bieži vien lai izklaidētu vai izpriecātu nelielu auditoriju. Vārds ir veidots no vārdiem "kambaris" un "dziedonis".
Īsa nozīme:
Mazā telpā (nevis skatuves vai lielās publiskās vietās) dziedošs cilvēks, kas rada personisku, mājīgu atmosfēru.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
19. gadsimta muižās kamerdziedonis bieži bija kalps vai mūziķis, kas vakaros dziedāja īpašnieku ģimenei.
Piemērs: "Vecmāmiņa atcerējās, kā viņas bērnībā muižā strādāja talantīgs kamerdziedonis, kas ar skaistu balsi mierināja vakarus."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
Kad draugi sapulcējās pie kamīna, Pēteris kļuva par īstu kamerdziedoni, dziedot tautas dziesmas ar ģitāras pavadījumu.
Piemērs: "Viesnīcas bārā šovakar uzstāsies lokālais mākslinieks – viņš ir vairāk kā kamerdziedonis, kas rada īpaši tuvu saikni ar klausītājiem."
Skaidrojums:
Atšķirībā no koncertdziedāņa vai operas solista, kamerdziedonis uzsver intīmumu un tiešo kontaktu ar klausītājiem, nereti improvizējot vai pielāgojoties situācijai. Šis vārds var attiekties gan uz amatnieku vēsturē, gan uz mūsdienu māksliniekiem, kas specializējas mazākās telpās (piemēram, kafejnīcās, privātos pasākumos).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.