kaisums
"Kaisums" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē kaitīgu, sliktu ieradumu, ļaunumu, ļaunprātību vai negatīvu rakstura iezīmi. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu kāda cilvēka slikto raksturu, netīkumu, ļaunprātīgu nodomu vai morāli nepieņemamu uzvedību.
Īsumā: "Kaisums" nozīmē ļaunums, netikums, slikts raksturs.
Piemēri:
1. Raksturojot cilvēku:
"Viņš ir pilns ar kaisumiem — melo, krāpj un nekad nepalīdz citiem."
(Šeit "kaisumi" nozīmē sliktas īpašības — negodīgumu, neloialitāti.)
2. Raksturojot rīcību vai nodomu:
"Viņa smaidā varēja saskatīt kaisumu — viņa gribēja tikai izmantot situāciju savā labā."
(Šajā teikumā "kaisums" nozīmē ļaunprātīgs nodoms, slēpts ļaunums.)
3. Morālā vai reliģiskā kontekstā:
"Saskaņā ar tradīcijām, šīs lietas tiek uzskatītas par dvēseles kaisumiem, kas noved pie grēka."
(Šeit "kaisums" var nozīmēt grēcīgu tieksmi vai garīgu netīrību.)
Sinonīmi: ļaunums, netikums, ļaunprātība, netīrība (morālā nozīmē), ļauna iezīme.
Vēsturiski vārds "kaisums" ir saistīts ar senāku nozīmi — "piesārņojums, netīrība" (piemēram, fiziskā vai garīgā nozīmē), bet mūsdienu lietojumā tas galvenokārt attiecas uz morāliem vai rakstura trūkumiem.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.