kadiķoga

"Kadiķoga" ir kadiķa zara vai kadiķa koka literārs/vēsturisks nosaukums latviešu valodā.
Vārds cēlies no vārda "kadiķis" (kadiķa koks) ar senu piedēkli "-oga", kas apzīmē zaru (salīdzini ar "ozols" → "ozola").

Nozīme īsumā:
Kadiķa zars; kadiķa koks (arhaisks/dzejisks izteiciens).

Piemēri:
1. Dzejā:
"Pār plecu nolikta kadiķoga, / Lūgšanas mutē, sirds bailēs līgota." (Folkloras motīvs)
2. Folklora:
Kadiķoga tika lietota kā simbols garāžņu, tīrīšanas vai aizsardzības rituālos (piemēram, māju apšūšanā).
3. Mūsdienu lietojums:
Vārds "kadiķoga" mūsdienās lietots reti, galvenokārt dzejā vai folkloras kontekstā, lai radītu arhaisku/vēsturisku nokrāsu.

Piezīme:
Šis vārds biežāk sastopams latviešu tautasdziesmās un 19.–20. gs. dzejā, nevis ikdienas sarunvalodā.

Įrašas
Paaiškinimas	"Kadiķoga" ir kadiķa zara vai kadiķa koka literārs/vēsturisks nosaukums latviešu valodā. Vārds cēlies no vārda "kadiķis" (kadiķa koks) ar senu piedēkli "-oga", kas apzīmē zaru (salīdzini ar "ozols" → "ozola"). Nozīme īsumā: Kadiķa zars; kadiķa koks (arhaisks/dzejisks izteiciens). Piemēri: 1. Dzejā: "Pār plecu nolikta kadiķoga, / Lūgšanas mutē, sirds bailēs līgota." (Folkloras motīvs) 2. Folklora: Kadiķoga tika lietota kā simbols garāžņu, tīrīšanas vai aizsardzības rituālos (piemēram, māju apšūšanā). 3. Mūsdienu lietojums: Vārds "kadiķoga" mūsdienās lietots reti, galvenokārt dzejā vai folkloras kontekstā, lai radītu arhaisku/vēsturisku nokrāsu. Piezīme: Šis vārds biežāk sastopams latviešu tautasdziesmās un 19.–20. gs. dzejā, nevis ikdienas sarunvalodā.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.