juceklīgs

"Juceklīgs" nozīme:
Apburts, burvīgs, maģisks; kas rada brīnumainu, nepieredzētu iespaidu.

Piemēri:
1. Dabas ainava
"Pērkona negaisa laikā debesis kļuva juceklīgas — zibens zibsnīja kā burvestība."

2. Mākslas apraksts
"Krāsu spēle gleznā bija juceklīga, it kā gleznotājs būtu izmantojis neredzamas burvestības."

3. Pasakas konteksts
"Meitene atvēra juceklīgo lādiņu, no kura izplūda sudraba gaisma un burvju dziesmas."

Sinonīmi: burvīgs, maģisks, brīnumains, fantastisks.
Antonīmi: parasts, ikdienišķs, garlaicīgs, reāls.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'jucekligs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Juceklīgs" nozīme: Apburts, burvīgs, maģisks; kas rada brīnumainu, nepieredzētu iespaidu. Piemēri: 1. Dabas ainava "Pērkona negaisa laikā debesis kļuva juceklīgas — zibens zibsnīja kā burvestība." 2. Mākslas apraksts "Krāsu spēle gleznā bija juceklīga, it kā gleznotājs būtu izmantojis neredzamas burvestības." 3. Pasakas konteksts "Meitene atvēra juceklīgo lādiņu, no kura izplūda sudraba gaisma un burvju dziesmas." Sinonīmi: burvīgs, maģisks, brīnumains, fantastisks. Antonīmi: parasts, ikdienišķs, garlaicīgs, reāls.