"Jokupēteris" ir latviešu tautas valodā lietots humoristisks vai ironisks apzīmējums cilvēkam, kurš izturas pārlieku svinīgi, iedomīgi vai māksloti godbijīgi — bieži vien ar nokrāsu, ka šāda uzvedība ir pārspīlēta, nepatiesa vai smieklīga.
Vārds radies, apvienojot divus biežus vīriešu vārdus — Jēkabu (Joku-) un Pēteri (-pēteri) —, lai izveidotu komisku, pārspīlēta "svinīga" vārda iespaidu.
Piemēri lietojumam:
1. Runā par kādu, kas iedomīgi izturas:
"Nu, te nu atkal nāk mūsu jokupēteris — noliec galvu, citādi viņš ar tevi nerunās!"
2. Izsmieklam par pārspīlētu godbijību:
"Visi sēdēja brīvi, bet viņš kā jokupēteris sveicināja katru, it kā būtu karaliskajā ballītē."
3. Par cilvēku, kas mēģina izskatīties svarīgāks:
"Nesaki viņam 'sveiks' — viņš tagad ir jokupēteris un gaidīs oficiālu uzrunu."
Īsumā: "Jokupēteris" ir izteiciens, kas izsmiet pārspīlētu svinīgumu, iedomību vai mākslotu godbijību, un to lieto humoristiskā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.