jezuītisms
Jezuītisms ir reliģiska un garīga tradīcija, kas balstās uz Svētā Ignācija no Lojolas (1491–1556) mācībām un ir cieši saistīta ar Jēzus biedrību (Societas Jesu), kuru viņš 1534. gadā dibināja. Tās galvenās iezīmes:
1. Ignācija garīgums – uzsvars uz personīgo attiecību ar Dievu, lūgšanas refleksiju un "garīgo vingrinājumu" (Exercitia Spiritualia), lai atrastu Dievu visās lietās.
2. Aktīva kalpošana – darbība pasaulē, nevis atšķiršanās no tās. Jezuīti vēsturiski ir iesaistījušies izglītībā, zinātnē, misijās un sociālajā taisnīgumā.
3. Intelektuālā disciplīna – apvieno ticību ar saprātu, zinātni un izglītību. Daudzas jezuītu skolas un universitātes pasaulē.
4. Pakļaušanās pāvestam – īpaša lojalitāte Romas Katoļu baznīcas vadībai.
Piemēri:
- Izglītība: Jezuīti vēsturiski ir dibinājuši daudzas prestižās izglītības iestādes, piemēram, Ģeorgetaunas Universitāti ASV vai Gregora Universitāti Romā.
- Misijas: Slavenais jezuītu misionārs Francisks Ksavjērs (1506–1552) darbojās Āzijā, ieskaitot Indiju un Japānu.
- Mūsdienu aktīvisms: Pāvests Francisks (ievēlēts 2013. gadā) ir pirmais jezuīts pāvesta amatā, un viņa uzsvars uz nabadzības, ekoloģijas un dialoga atspoguļo jezuītu vērtības.
- Garīgā prakse: "Atrodi Dievu visās lietās" (Encontrar a Dios en todas las cosas) ir klasisks jezuītu princips, kas mudina svētuma meklējumus ikdienas dzīvē.
Īsumā: Jezuītisms ir katoļu garības un kalpošanas veids, kas apvieno dziļu iekšējo garīgumu ar aktīvu iesaisti sabiedrībā, balstoties uz izglītību, inteliģenci un lojalitāti baznīcai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.