jautrībniece

"Jautrībniece" nozīme:
Tas ir sieviešu dzimtes vārds, kas apzīmē jautru, dzīvespriecīgu sievieti vai meiteni. Vārds cēlies no vārda "jautrs" (prieks, enerģija) ar piedēkli "-niece", kas norāda uz sieviešu dzimti. Lieto, lai raksturotu personu, kas izplatīt prieku, ir draudzīga un pozitīva.

Piemēri lietojumam:
1. Sarunā:
"Mūsu klases jautrībniece vienmēr izklaidē visus ar saviem jokiem."
2. Rakstiskā aprakstā:
"Viņa bija īsta jautrībniece — vienmēr smaidīja un rotaļājās ar bērniem."
3. Mākslas kontekstā (piemēram, pasakā):
"Pasakā par meiteni no ciema visi to sauca par jautrībnieci, jo viņa spēja sasildīt pat visdrūmākās sirdis."

Sinonīmi: jautrīte, dzīvespriecīga sieviete, iekvēlēja (sarunvalodā).

Įrašas
Paaiškinimas	"Jautrībniece" nozīme: Tas ir sieviešu dzimtes vārds, kas apzīmē jautru, dzīvespriecīgu sievieti vai meiteni. Vārds cēlies no vārda "jautrs" (prieks, enerģija) ar piedēkli "-niece", kas norāda uz sieviešu dzimti. Lieto, lai raksturotu personu, kas izplatīt prieku, ir draudzīga un pozitīva. Piemēri lietojumam: 1. Sarunā: "Mūsu klases jautrībniece vienmēr izklaidē visus ar saviem jokiem." 2. Rakstiskā aprakstā: "Viņa bija īsta jautrībniece — vienmēr smaidīja un rotaļājās ar bērniem." 3. Mākslas kontekstā (piemēram, pasakā): "Pasakā par meiteni no ciema visi to sauca par jautrībnieci, jo viņa spēja sasildīt pat visdrūmākās sirdis." Sinonīmi: jautrīte, dzīvespriecīga sieviete, iekvēlēja (sarunvalodā).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.