jaunradītāja
"Jaunradītāja" nozīme:
Tas ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas rada kaut ko jaunu, oriģinālu — izgudrotāju, inovatoru, radošu domātāju vai autoru. Vārds uzsver jaunumu un oriģinalitāti radītajā.
Piemēri lietojumam:
1. Mākslā:
"Mākslinieks Marko Rothko tiek uzskatīts par abstraktā ekspresionisma jaunradītāju."
2. Tehnoloģijās:
"Stīvs Džobss kļuva par leģendāru jaunradītāju, pārveidojot mobilās ierīces un digitālo mūziku."
3. Literatūrā:
"Rakstnieks J. R. R. Tolkīns tiek dēvēts par modernās fantāzijas žanra jaunradītāju."
Sinonīmi: izgudrotājs, pionieris, inovators, radītājs, autors.
Antonīmi: imitators, pēctecis, tradicionālists.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.