"Izspītēties" nozīme:
Būt ļoti noskumušam, izmisumā; ciest, mocīties (garīgi vai fiziski), būt apbēdinātam, izturēt smagas pārdzīvojumas.
Piemēri:
1. Garīgi:
Pēc dēla nāves viņš ilgu laiz izspītējās vientulībā.
Māte izspītējās, uzzinot par negadījumu.
2. Fiziski:
Ceļojumā pa tuksnesi karavāna izspītējās no slāpēm un karstuma.
Iebrukušajā laivā viņi izspītējās, līdz tika glābti.
Sinonīmi: mocīties, ciest, grūti pārdzīvot, būt izmisumā.
Piezīme: Vārds vairāk lietots literārajā valodā vai dramatiskā kontekstā, ikdienas sarunvalodā retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.