izlādētājs
"Izlādētājs" nozīme:
Ierīce vai ierīces daļa, kas nodrošina elektriskās strāvas izlādi (piemēram, no akumulatora, kondensatora vai elektrostatiskās uzkrāšanās). Izmanto, lai kontrolētu, novirzītu vai droši izlādētu uzkrāto elektrisko enerģiju.
Piemēri lietojumam:
1. Elektronikā:
Kondensatora izlādētājs – ierīce, kas droši izlādē kondensatoru pēc aparāta atslēgšanas, lai novērstu sadzīšanu.
2. Automašīnās:
Akumulatora izlādētājs – ierīce, kas kontrolēti izlādē akumulatoru, piemēram, testēšanas vai apkopes nolūkos.
3. Elektrostatikas aizsardzībā:
Statiskās elektribas izlādētājs (piemēram, antistatiskās aproces) – novērš uzkrāšanos, aizsargājot jutīgus elektroniskos komponentus.
4. Vārda lietojums pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
Var apzīmēt cilvēku, kas "izlādē" spriedzi (piemēram, humorists kā emocionāls izlādētājs), bet šī lietojuma nav oficiālā tehniskajā nozīmē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.