"Izkurtējis" nozīme:
Tas ir divdabis no darbības vārda "izkurtēt", kas apzīmē kļūt izkaltušam, sausam, saraušanos no mitruma zuduma (parasti par koku, kokmateriāliem, augu vai augļiem). Lieto arī pārnestā nozīmē, lai raksturotu cilvēku, kas ir novecojis, sabrucis vai zaudējis spēku.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
- "Vecais ozols ir izkurtējis un vairs nenes zāļus."
- "No karstuma sienas dēļi izkurtējuši un deformējušies."
2. Pārnestā nozīme (par cilvēku):
- "Pēc ilgām bēdām viņš izskatījās kā izkurtējis veciņš."
- "Viņa dvēsele šķita izkurtējusi no vientulības."
Sinonīmi: izžuvis, izkaltis, nokalcis, nolietojies (pārnestā nozīmē).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.