"izkrēpoties" nozīme:
Izsaukt (parasti neapzināti) skaļu, pēkšņu skaņu ar balsi — bieži smiekliem, klepus, žāvājienam vai līdzīgam skaņas izlādējumam.
Piemēri:
1. Smiekli:
Viņš nevarēja noturēties un izkrēpojas smieklios, lasot joku.
2. Klepus/žāvājieni:
Klusajā zālē viņa negaidīti izkrēpojās no aizturēta klepa.
Bērns izkrēpojās pēc ilgas dzeršanas.
Sinonīmi: izkļūt (par skaņu), izlauzties (par smieklēm/klepu), šļākties (sarunvalodā).
Piezīme: Vārds lietots galvenokārt runātajā valodā vai neformālā stilā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.