izcēlums
"Izcēlums" nozīme:
Tas ir izvēlēts, izcils, izcili labs objekts, darbs, cilvēks vai parādība — tas, kas izceļas ar augstākām kvalitātēm, ir izvirzīts pār pārējiem.
Piemēri lietojumā:
1. Mākslas jomā:
Šī glezna ir galerijas izcēlums — tajā apvienotas tehnikas meistarība un dziļa emocionālā izteiksme.
2. Literatūrā:
Dzejnieka darbu izlase ietver visas viņa izcēlumus, kas ieguvuši atzinību gan kritiķu, gan lasītāju vidū.
3. Ikdienas sarunā:
Šis vīns ir veikala izcēlums — tas tiek piedāvāts tikai īpašiem pasūtījumiem.
Sinonīmi: izlase, šedevrs, pērle, labākais paraugs.
Antonīmi: viduvējība, parastība, kaut kas vidējs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.