izceļotājs

"Izceļotājs" nozīme:
Cilvēks, kas pamet dzimto zemi, lai apmetos citā valstī vai reģionā (parasti uz pastāvīgu dzīvi). Bieži lietots kā sinonīms vārdam "emigrants".

Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
19. gadsimtā daudzi latviešu zemnieki kļuva par izceļotājiem, dodoties uz Krieviju vai Ameriku meklēt labāku dzīvi.

2. Mūsdienu lietojums:
Pēc ekonomiskās krīzes daudzi jaunieši kļuva par izceļotājiem, meklējot iespējas Vācijā vai Lielbritānijā.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'izcelotajs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Izceļotājs" nozīme: Cilvēks, kas pamet dzimto zemi, lai apmetos citā valstī vai reģionā (parasti uz pastāvīgu dzīvi). Bieži lietots kā sinonīms vārdam "emigrants". Piemēri: 1. Vēsturisks konteksts: 19. gadsimtā daudzi latviešu zemnieki kļuva par izceļotājiem, dodoties uz Krieviju vai Ameriku meklēt labāku dzīvi. 2. Mūsdienu lietojums: Pēc ekonomiskās krīzes daudzi jaunieši kļuva par izceļotājiem, meklējot iespējas Vācijā vai Lielbritānijā.