izceļotāja
"Izceļotāja" nozīme:
Tas ir sieviešu dzimtes vārds, kas apzīmē personu, kas ceļo, pārvietojas vai dodas prom no dzimtās vietas (piemēram, uz citu valsti vai reģionu). Bieži lietots kontekstā par cilvēkiem, kas pamet dzimteni darba, mācību vai dzīves iespēju dēļ. Līdzīgs vārdam "migrantis" vai "ceļotājs", bet ar nianci par ilgstošu vai pastāvīgu pārvietošanos.
Piemēri:
1. Darba iespēju dēļ:
"Pēc studijām viņa kļuva par izceļotāju un pārcēlās uz Vāciju, lai strādātu inženieres amatā."
2. Politiskos/apstākļu dēļ:
"20. gadsimta sākumā daudz latviešu izceļotāju devās uz Ameriku, meklējot drošību un labāku dzīvi."
Saistītie jēdzieni:
- "Imigrants" – kas ierodas jaunā valstī.
- "Emigrants" – kas atstāj dzimto valsti.
- "Bēglis" – kas spiesta bēgt.
"Izceļotāja" uzsver pamešanas aspektu, nevis ierašanos jaunā vietā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.