intuitīvisms
Intuitīvisms (no latīņu intueri — "skatīties uz, ieraudzīt") ir filozofiska virziena nosaukums, kas uzsver tiešu, neapstādināmu iekšēju izpratni vai "redzēšanu" kā pamatu patiesības vai morālo principu izziņai. Tas noliedz, ka loģiska analīze vai empīriski pierādījumi vienmēr ir nepieciešami, lai sasniegtu zināšanas.
Galvenās iezīmes:
1. Tieša iekšēja redzēšana — patiesība tiek "redzēta" vai "justa" nevis secināta.
2. Prioritāte pār racionālo argumentāciju — intuīcija tiek uzskatīta par dziļāku un ticamāku par loģiku.
3. Bieži attiecas uz ētiku, matemātiku vai metafiziku — piemēram, morālo patiesību vai matemātisko aksiomu izpratne.
Piemēri:
1. Ētikas intuitīvisms (piemēram, filozofs G. E. Moore):
- Pamatprincipi kā "labums ir labums" vai "nodarīt pāri citam ir nepareizi" tiek uztverti kā pašsaprotami, nevis jāpierāda.
- Piemērs: "Cilvēka dzīvības svētums" daudziem šķiet intuitīvi skaidrs, nevis secināts no loģiskām premisām.
2. Matemātikas intuitīvisms (piemēram, L. E. J. Brouwer):
- Matemātiskās patiesības (piemēram, "1+1=2") tiek saprastas ar iekšēju garīgo skaidrību, nevis tikai kā formālas loģikas sekas.
- Piemērs: Ģeometriskās idejas (punkts, līnija) dažiem šķiet "acīmredzamas" bez pierādījumiem.
3. Ikdienas lietojums:
- Kad kāds saka: "Es intuitīvi zinu, ka šis cilvēks ir uzticams", tas nozīmē, ka viņš balstās uz iekšēju pārliecību, nevis konkrētiem faktiem.
- Mākslinieka radošais "ieskats" — jauna ideja, kas rodas pēkšņi kā iekšēja iedvesma.
Saīsināti:
Intuitīvisms uzskata, ka svarīgākās patiesības tiek uztvertas ar iekšēju redzējumu, nevis ar prāta analīzi. Tas parādās gan filozofijā, gan mākslā, gan ikdienas lēmumu pieņemšanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.