impregnējums
Impregnējums (no latīņu: impregnare — "iesūkt, piesūcināt") ir process, kurā materiāls (piemēram, koks, betons, audums) tiek piesūcināts ar ķīmisku savienojumu, lai uzlabotu tā īpašības — piemēram, padarītu to izturīgāku pret mitrumu, uguni, puvi vai kukaiņiem.
Galvenās nozīmes:
1. Aizsardzības process — materiāla apstrāde ar speciāliem šķīdumiem.
2. Tehnoloģiska metode — izmanto rūpniecībā un būvniecībā.
Piemēri:
1. Kokmateriālu impregnēšana — dēļus apstrādā ar antiseptiķiem, lai pasargātu no pelējuma un kukaiņiem (piemēram, žoga dēļi vai terases segums).
2. Tekstila impregnēšana — apavu vai mēteļu audumu apstrāde ar ūdens nenoalošu līdzekli.
3. Betona impregnēšana — virsmas apstrāde ar šķīdumu, kas samazina putekļošanu un palielināt izturību.
Ikdienas lietojums:
Vārdu "impregnēt" dažreiz lieto arī pārnestā nozīmē, apzīmējot kaut kā "piesātināšanu" (piemēram, "gaisa impregnēšana ar smaržām"), taču tehniskajā kontekstā tas galvenokārt saistās ar materiālu aizsardzību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.