"Impotence" nozīme:
Tas galvenokārt apzīmē neespēju vai bezspēcību, īpaši divos kontekstos:
1. Medicīnisks/sekstuals: Vīrieša nespēja sasniegt vai uzturēt erekciju pietiekami ilgi seksuālai aktivitātei (erktilā disfunkcija).
2. Vispārīgs/psiholoģisks: Kopēja nevarība, bezspēcība vai neefektivitāte kaut ko paveikt, mainīt vai ietekmēt.
Piemēri:
1. Medicīnisks:
"Pēc operācijas viņš piedzīvoja īslaicīgu impotenci, kas izraisīja satraukumu."
"Stress un nogurums bieži ir impotences cēloņi."
2. Vispārīgs/psiholoģisks:
"Valdība jutās impotenta pret ekonomisko krīzi."
"Viņa niknums rada tikai impotences sajūtu, jo neko nevar mainīt."
Sinonīmi: bezspēcība, nevarība, neefektivitāte (vispārīgi); erekcijas traucējumi (medicīniski).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.