imaterialitāte
"Imaterialitāte" nozīmē nemateriāls raksturs, bez fiziskas formas vai materiālas būtības. Tas attiecas uz kaut ko, kas nevar sajust ar fiziskajām maņām (piemēram, nevar aizmēt, notvert, saskarties), bet pastāv kā ideja, jēdziens, kvalitāte vai garīga vērtība.
Īsumā:
Tas ir pretējs materiālajam (piemēram, naudai, ēkai, objektam). Imateriāls ir tas, kas pieder domu, garīgās vai abstraktās jomas.
Piemēri:
1. Garīgās vērtības
Mīlestība, godīgums, ticība – tās nav fiziskas lietas, bet tām ir liela nozīme cilvēku dzīvē.
2. Idejas un koncepti
Brīvība, laime, skaistums – šīs ir abstraktas jēdzienas, kuras var izjust un aprakstīt, bet nevar “ielikt kastē”.
3. Mākslas un kultūras izpausme
Mūzika, dzejas nojauta, garš stāsts – pat ja mūziku var dzirdēt, tā pati mūzika kā mākslas darbs ir imateriāla (tā ir kompozīcija, emocija, struktūra).
4. Uzņēmējdarbībā/grāmatvedībā
Reputācija, zīmols, intelektuālā īpašuma tiesības – uzņēmumam tās ir vērtīgas, bet tās nav fiziskas aktīvas.
5. Filozofijā/reliģijā
Dvēsele, Dieva tēls, morāle – tiek uzskatītas par imateriālām būtnēm vai principiem.
Vārda lietojums teikumā:
- Mākslas darba imaterialitāte izpaužas emocijās, ko tas rada, nevis materiālajā veidolā.
- Uzņēmuma imateriālās vērtības (piemēram, zīmola reputācija) bieži vien ir svarīgākas par fizisko īpašumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.