ievalcējums
"Ievalcējums" ir līdzskaņu mija (maiņa) latviešu valodā, kurā vārda saknē vai galotnē noteikti līdzskaņi pirms kājām (pamatā e, ē, i, ī) mainās uz mīkstinātām vai cita veida formām. Tas notiek, lai saglabātu skaņu mīkstumu vai atbilstību valodas fonētikas likumiem.
Galvenie likumi:
1. k → ķ
piemērs: rok → rokas (nemainās, jo aiz o), bet rek → reķis (mainās, jo aiz e)
2. g → ģ
piemērs: līg → līgties (nemainās), bet eg → eģiptis (mainās)
3. c → č
piemērs: lūc → lūgties (nemainās), bet lec → leču (mainās)
4. dz → dž
piemērs: iedz → iedzīvotājs (nemainās), bet iedz → edžs (mijas piemērs, reti)
Piemēri ievalcējumam:
1. bērns → bērni (k → ķ)
Sakne: bern + galotne -i → bērni (k pirms i kļūst par ķ).
2. roka → rokas (bez ievalcējuma, jo o aiz k)
Salīdzinājumam: rek → reķis (šeit ir ievalcējums, jo e aiz k).
3. labs → labi (b nemainās)
Salīdzinājumam: slēgts → slēdži (g → ģ, jo pirms i).
4. tīkls → tīkli (k → ķ)
Sakne: tīkl + -i → tīkli (k pirms i kļūst par ķ).
Īsumā: Ievalcējums ir līdzskaņu maiņa vārda locījumā vai atvasinājumā, kas notiek, lai saglabātu mīkstumu, ja aiz līdzskaņa seko kāja (skaņa e, ē, i, ī). Tas ir būtisks latviešu valodas gramatikas elements, kas ietekmē vārdu rakstību un izrunu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.