ieburnīt

"ieburnīt" ir darbības vārds latviešu valodā, kas nozīmē sadedzināt (nedaudz), apdedzināt vai pavārdzināt. Tas parasti izsaka vieglu vai nelielu apdegumu, bieži nejaušu.

Piemēri:
1. Virtuvē:
"Es nedaudz ieburnīju pankūku, jo uzgāju uz pārāk lielas uguns."
"Piesardzīgi, lai neieburnītu sviestu, kad ceptu gaļu."

2. Par ādu:
"Saulē ilgi atrodoties, viņš viegli ieburnīja plecus."
"Bērns nejauši ieburnīja roku, pieskaroties karstajai plītij."

3 Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Ieburnīju eksāmenu" — tas var nozīmēt, ka eksāmens izdevās ļoti slikti (neveiksmīgi "apdegt").
"Viņš savu iespēju prezentācijā pilnīgi ieburnīja" — sabojāja, nokļūdās.

Skaidrojums:
Vārds cēlies no "dedzināt", bet ar priedēkli "ie-", kas norāda uz nelielu, iespiežamu vai iekļūstošu darbību. Atšķirībā no "sadedzināt" (kas var būt smags apdegums), "ieburnīt" biežāk lietots par nelielām vai virspusējām sekām.

Įrašas
Paaiškinimas	"ieburnīt" ir darbības vārds latviešu valodā, kas nozīmē sadedzināt (nedaudz), apdedzināt vai pavārdzināt. Tas parasti izsaka vieglu vai nelielu apdegumu, bieži nejaušu. Piemēri: 1. Virtuvē: "Es nedaudz ieburnīju pankūku, jo uzgāju uz pārāk lielas uguns." "Piesardzīgi, lai neieburnītu sviestu, kad ceptu gaļu." 2. Par ādu: "Saulē ilgi atrodoties, viņš viegli ieburnīja plecus." "Bērns nejauši ieburnīja roku, pieskaroties karstajai plītij." 3 Pārnestā nozīmē (sarunvalodā): "Ieburnīju eksāmenu" — tas var nozīmēt, ka eksāmens izdevās ļoti slikti (neveiksmīgi "apdegt"). "Viņš savu iespēju prezentācijā pilnīgi ieburnīja" — sabojāja, nokļūdās. Skaidrojums: Vārds cēlies no "dedzināt", bet ar priedēkli "ie-", kas norāda uz nelielu, iespiežamu vai iekļūstošu darbību. Atšķirībā no "sadedzināt" (kas var būt smags apdegums), "ieburnīt" biežāk lietots par nelielām vai virspusējām sekām.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.