idillisms
"Idillisms" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē idealizētu, mierīgu un laimīgu lauku dzīves vai dabas ainu, kas bieži vien ir nostalģiska vai nereālistiski skaista. Tas cēlies no literatūras termina "idille" (no grieķu valodas — "mazs attēls" vai "dzejolis par lauku dzīvi"), kas apraksta mierīgu, harmonisku ainavu vai situāciju, prom no pilsētas haosa.
Īsumā: Idillisms = idealizēta laime un miers dabā/vienkāršā dzīvē.
Piemēri:
1. Literatūrā — Dzejnieks Kārlis Skalbe pasakās bieži rada idilliskus tēlus: silts mājoklis mežā, laimīga ģimene, draudzīgi dzīvnieki.
2. Mākslā — Gleznās, kas attēlo saulainas pļavas, ganāmpulkus un mierīgus upes krastus (piemēram, dažas 19. gadsimta romantisma gleznas).
3. Ikdienas lietojumā — Kad kāds apraksta savu bērnību laukos kā "nepiesārņotu un mierīgu", ignorējot grūtības, tas var būt idillisma piemērs.
4. Reklamās — Tēls par "ideālu lauku dzīvi" ar svaigu gaisu, dārziem un vienkāršību, kas pārspīlēti pozitīva.
Idillisms bieži ietver nostalģiju, vienkāršību un harmoniju ar dabu, bet var būt arī kritizēts kā pārspīlēts vai naivs attēlojums, kas slēpj reālās problēmas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.