hugenots
Hugenoti (franču: huguenots) ir vēsturisks termins, kas apzīmē Francijas protestantus (galvenokārt kalvinistus) 16.–18. gadsimtā.
Īsa nozīme:
Tie bija franču protestanti, kuri cīnījās par reliģisko brīvību katoliskajā Francijā, piedzīvoja vajāšanas un masveida emigrāciju.
Galvenie piemēri/vēsturiskie notikumi:
1. Sv. Bartolomeja nakts (1572) – Masveida slaktiņš hugenotu vajāšanu laikā, kad Parīzē un citās pilsētās tika nogalināti tūkstošiem hugenotu.
2. Nantes edikts (1598) – Karalis Anrī IV pasludināja šo ediktu, piešķirot hugenotiem ierobežotas reliģiskās brīvības un drošību Francijā.
3. Nantes edikta atsaukšana (1685) – Karalis Luijs XIV atcēla ediktu, liegot protestantismu Francijā. Tūkstošiem hugenotu bēga uz citām valstīm (piemēram, Nīderlandi, Vāciju, Lielbritāniju, Dienvidāfriku), veicinot ekonomiku un kultūru citur.
Mūsdienās:
Termins "hugenoti" bieži asociējas ar reliģisko toleranci, izdzīvošanu un diaspora kopienām visā pasaulē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.