hromosfēra
"Hromosfēra" ir viena no Saules atmosfēras slāņiem, kas atrodas tieši virs redzamās virsmas (fotosfēras) un zem vainaga (koronas). Tā ir salīdzinoši plāna (aptuveni 2000–3000 km bieza) un sastāv no plazmas.
Galvenās īpašības:
- Krāsa: Tā parasti ir sarkana (spilgti sarkana spektrālajā līnijā H-alfa, ko rada ūdeņradis).
- Temperatūra: Aug no apmēram 6000 °C pie apakšējās robežas līdz 20 000 °C augšējā daļā.
- Struktūra: Nav viendabīga – tajā redzami gāzes "spraigumi" un dinamiskas struktūras.
Piemēri, kur lietots termins:
1. Astronomijā:
- Hromosfēru var novērot tieši Saules aptumsuma laikā kā sarkano maliņu ap Saules mēlīti vai ar speciāliem teleskopiem (H-alfa filtriem).
- Tajā notiek enerģētiski procesi, piemēram, spraigumi (gāzes izmešieni) un protuberances (mākoņveida struktūras).
2. Pārnestā nozīmē (reti):
- Dzejā vai metaforiski var apzīmēt kādu spilgtu, kvēlojošu vai enerģisku "slāni" vai atmosfēru.
- Piemērs: "Dzejnieka vārdu hromosfēra mirdzēja kā Saules nemiers." (te var domāt par valodas spilgtumu vai enerģiju).
Īsumā: Hromosfēra ir Saules sarkanais starpslānis, kurā notiek aktīvi procesi, un to pēta saules fizikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.