hostija
Hostija (no latīņu hostia — "upurējamais dzīvnieks, upuris") ir kristīgajā liturģijā izmantota maizes veida aplīte, kas pēc katolisma un pareizticības ticības pārvēršas Jēzus Kristus miesā Svētajā komunijā.
Īss skaidrojums:
Tā ir nedraudzīga maize (parasti bez rauga), ko lieto Svētajā Misā vai Dievkalpojumā kā Euharistijas simbolu — pēc konsekrācijas tiek uzskatīta par Kristus miesu.
Piemēri lietojumā:
1. Priesteris svētīja hostijas, gatavojoties Svētajai Misai.
2. Komunijas laikā ticīgie saņem hostiju kā garīgo barību.
3. Katolisma baznīcā hostijas tiek glabātas tabernākulā pēc dievkalpojuma.
Svarīgi:
- Katolisms/pareizticība: Hostija pēc konsekrācijas ir reāla Kristus miesas klātbūtne (transsubstanciācija/konvertēšanās).
- Protestantisms (piemēram, luterāņi): Hostija bieži tiek saprasta kā simbolisks Kristus atgādinājums (konsubstanciācija vai tikai garīga nozīme).
Vārds latviešu valodā lietots galvenokārt reliģiskā kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.