horijambs
"Horijambs" (angļu: choriamb, grieķu: χορίαμβος) ir poētiska pēda (pēdu secība) klasiskajā dzejā, kas sastāv no četriem zilbēm: pirmā ilgā, otrā īsā, trešā īsā, ceturtā ilgā (— U U —).
Tā ir veidota kā horeja (ilga-īsa) un jamba (īsa-ilga) kombinācija, tāpēc nosaukums (choreus + iambus).
Galvenās iezīmes:
1. Metriska struktūra: — U U — (kur "—" ir ilgā zilbe, "U" ir īsā zilbe).
2. Lietojums: Bieži sastopama grieķu un latīņu dzejā, kā arī dažos modernos metros (piemēram, angļu romantiskajā dzejā).
3. Skaņas efekts: Radot ritmisku, enerģisku vai dejošu ritmu.
Piemēri:
1. Grieķu dzejā (piemēram, Sapfo darbos):
Horijambu bieži lietoja liriskajās odās, lai izveidotu dinamiskus ritmus.
2. Latīņu dzejā (Horācijs):
Horācijs horijambus lietoja savās odās, piemēram, "Carmina" (Odas) 1.9. pirmajā pantā.
3. Angļu dzejā (A. Tenisons, "Meters of Horace"):
Modernajā valodā horijambu var atrast adaptācijās vai mēģinājumos atdarināt antīvos metrus.
4. Krievu dzejā (A. Puškina tulkojumi):
Puškins horijambus lietoja, tulkojot Horācija odas.
Īsāk sakot: Horijambs ir četrzilbju poētiska pēda ar ilgu-īsu-īsu-ilgu ritmu, kas rada spilgtu ritmisku ietekmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.