homogrāfs
Homogrāfs ir vārds, kas rakstīts vienādi kā cits vārds, bet tam ir atšķirīga nozīme un izruna (bieži arī atšķirīga cilme). Homogrāfi var būt dažādas vārdu šķiras.
Piemēri latviešu valodā:
1. "zāle"
- Nozīme 1: telpa sapulcēm, dejām u.tml. (izrunā: garā "ā")
Piemērs: "Deju zālē pulcējas jaunieši."
- Nozīme 2: ārstniecības augs; zālājs (izrunā: īsā "a")
Piemērs: "Farmaceits savāca ārstnieciskās zāles."
2. "kāposts"
- Nozīme 1: dārzenis (izrunā: ar garu "ā")
Piemērs: "Zupā tika griezts baltais kāposts."
- Nozīme 2: cilvēka galva (slengs; izrunā: ar īsu "a")
Piemērs: "Sitienu saņēma pa kāpostu."
3. "loks"
- Nozīme 1: izliekta līnija; segments no riņķa (izrunā: ar īsu "o")
Piemērs: "Bērns zīmēja krāsainu loku."
- Nozīme 2: senais ieročs (izrunā: ar garu "o")
Piemērs: "Mednieks nostiepa loku un palaida bultu."
Svarīgi:
- Homogrāfus neredzami atšķir konteksts un izrunā (pamatā uzsvara/garuma atšķirības).
- Tie atšķiras no homofoniem (vārdi, kas izrunāti vienādi, bet rakstīti atšķirīgi, piemēram, "vārs" un "vārs") un homonīmiem (vārdi, kas vienādi gan rakstībā, gan izrunā, bet atšķiras pēc nozīmes, piemēram, "atslēga" atslēga no durvīm un atslēga kā simbols).
Homogrāfi parādās daudzās valodās un nereti rada valodiskas mīklas vai jokus, balstoties uz to divējādajām nozīmēm.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.