holeriķis
"Holeriķis" nozīme:
Tas ir slengs/vārds no žargona, kas apzīmē cilvēku, kurš pastāvīgi sūdzas, murgo, ir neapmierināts vai izturas agresīvi/neērti. Vārds cēlies no krievu valodas (холерик), kur tas sākotnēji nozīmēja temperamenta tipu (ātrs, impulsīvs), bet latviešu sarunvalodā tas bieži iegūst negatīvu nokrāsu — cilvēks, kurš "rada holeru" (traucējumus, konfliktus).
Piemēri lietojumā:
1. Darba vidē:
"Neesi tāds holeriķis! Katru dienu sūdzies par gaisa temperatūru birojā."
→ Nozīme: nepārtraukti sūdzīgs cilvēks.
2. Sabiedriskā vietā:
"Autobusā kāds holeriķis sāka kliegt uz vadītāju par divu minūšu kavēšanos."
→ Nozīme: agresīvi uzvedies, pārspīlēti reaģējošs cilvēks.
3. Ikdienas sarunā:
"Mans kaimiņš ir īsts holeriķis — vienmēr skaļi lamājas, ja kāds auto aizstāv ceļu."
→ Nozīme: biežs konfliktu radītājs, kas uzņemas negatīvu lomu.
Skaidrojums:
Vārds nereti lietots ar humoristisku vai nevēlīgu nokrāsu, lai aprakstītu cilvēkus, kuri pārspīlēti reaģē uz niecīgām neērtībām. Tas nav oficiāls psiholoģijas termins mūsdienu latviešu valodā, bet gan ekspresīvs sarunvalodas vārds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.