ho

"Ho" ir izsaukuma vārds, ko lieto, lai:
1. Piesaistītu uzmanību (kā "hei!" vai "klau!").
2. Apstādinātu (piemēram, apstādinot zirgu).
3. Izteiktu pārsteigumu vai prieku.

Piemēri:
1. "Ho! Pagaidiet mani!" – lai piesaistītu uzmanību.
2. "Ho, ho! Lūk, kāds pārsteigums!" – izsaukums pārsteigumam.
3. "Ho, tur!" – rādot uz kaut ko.

Vēsturiski "ho" tika lietots arī kā burta "H" izruna (kā "eič") vai dzejā kā interjekcija (piemēram, Santa Klausa "Ho, ho, ho!").

Mūsdienās tas ir diezgan reti lietots ikdienas runā, biežāk sastopams literatūrā, folklorā vai kā stilistisks elements.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'ho' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Ho" ir izsaukuma vārds, ko lieto, lai: 1. Piesaistītu uzmanību (kā "hei!" vai "klau!"). 2. Apstādinātu (piemēram, apstādinot zirgu). 3. Izteiktu pārsteigumu vai prieku. Piemēri: 1. "Ho! Pagaidiet mani!" – lai piesaistītu uzmanību. 2. "Ho, ho! Lūk, kāds pārsteigums!" – izsaukums pārsteigumam. 3. "Ho, tur!" – rādot uz kaut ko. Vēsturiski "ho" tika lietots arī kā burta "H" izruna (kā "eič") vai dzejā kā interjekcija (piemēram, Santa Klausa "Ho, ho, ho!"). Mūsdienās tas ir diezgan reti lietots ikdienas runā, biežāk sastopams literatūrā, folklorā vai kā stilistisks elements.