Historiogrāfisks (no grieķu vārdiem historia — "vēsture" un graphō — "rakstu") nozīmē saistīts ar vēstures rakstīšanu, pētīšanu vai vēstures zinātnes attīstību. Tas attiecas uz:
1. Vēstures pētīšanas metožu un principu analīzi — kā vēsturnieki pēta un interpretē pagātni.
2. Vēstures literatūras izpēti — kā noteiktas tēmas vai periodi ir aprakstīti dažādos laikos.
3. Vēstures zinātnes attīstības izprašanu — kā mainījušies pieejas, skolas vai teorijas.
Piemēri lietojumā:
1. Akadēmiskajā kontekstā:
"Šis pētījums ir historiogrāfisks — tas analizē, kā padomju laika historiogrāfija interpretēja Latvijas neatkarības cīņas."
2. Par vēstures avotiem:
"Autoram izdevies veikt padziļinātu historiogrāfisko apskatu, salīdzinot viduslaiku hroniku traktēšanu 19. un 20. gadsimtā."
3. Kritiskā pārskatā:
"Grāmata sniedz historiogrāfisku pārskatu par Otrā pasaules kara izpēti Rietumu un Krievijas vēstures zinātnē."
Īsumā: Vārds raksturo nevis pašu vēsturisko notikumu, bet gan to, kā par to raksta, pēta vai interpretē vēsturnieki. Tas ir atslēgas termins, lai apspriestu vēstures zinātnes "vēsturi" un metodoloģiju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.