hidrostacija
Hidrostācija (no grieķu: hydor — "ūdens" un latīņu: statio — "stāvoklis, stāvēt") ir hidrostatikas pamatjēdziens, kas apzīmē šķidruma līdzsvara stāvokli miera stāvoklī (nekustīgā šķidruma mehānikas nozare).
Tas ietver spiediena, blīvuma un gravitācijas mijiedarbību nekustīgā šķidrumā.
Īss skaidrojums:
Hidrostācija pēta, kāds spiediens rodas šķidruma iekšienē miera stāvoklī un kā tas ietekmē iegremdētos ķermeņus.
Piemēri:
1. Dzīļu jūras apakšūdens aparāti — to korpuss iztur milzīgu ūdens spiedienu, ko rada ūdens staba svars virs tā (hidrostatiskais spiediens).
2. Ūdens torņi — ūdens spiediens apakšējos ūdensvada cauruļu posmos ir atkarīgs no ūdens līmeņa augstuma torņā (hidrostatiskais princips).
3. Damaris — ūdens spiediens uz dambja sienu palielinās līdz ar dziļumu, tāpēc dibens ir biezāks.
4. Arhimēda likums — iegremdēta ķermeņa peldspējas spēks ir vienāds ar šķidruma svaru, ko tas izspiež (hidrostācijas sekas).
Tehnoloģijās: Hidrostācijas principi izmantoti hidrauliskajos presēs, spiediena mērīšanas instrumentos (piemēram, manometros) un pat medicīnā (asins spiediena mērīšana).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.