hermetizācija
Hermetizācija (no grieķu-mītu vārda "Hermes", saistībā ar alķīmiju) nozīmē procesu, kurā kādu sistēmu, telpu vai materiālu padara pilnīgi necaurlaidīgu vai izolētu no ārējās vides, lai novērstu vielu, gāzu, mitruma, skaņas vai enerģijas apmaiņu.
Galvenās nozīmes:
1. Tehniskā/tehnoloģiskā — izolācija no ārējās vides (piemēram, elektroierīču blīvēšana).
2. Alķīmijā/fizikā — noslēgta sistēma bez vielu apmaiņas ar ārpusi.
3. Pārnestā nozīmē — sociāla vai intelektuāla noslēgtība, izolācija no ietekmēm.
Piemēri:
1. Enerģētikā — kodolreaktora hermētiskā apvalka izbūve, lai izolētu radioaktīvos materiālus.
2. Elektronikā — viedtālruņa hermētizācija pret putekļiem un ūdeni (piemēram, IP68 standarts).
3. Būvniecībā — logu un durvju blīvējumi, kas novērš gaisa noplūdi un troksni.
4. Sociālā kontekstā — valsts, kas hermetiski slēdz robežas no ārējās kultūras ietekmēm.
Īss definīcijas variants:
Hermetizācija ir pilnīga izolācija no ārējās vides, radot necaurlaidīgu barjeru.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.